1 Nē, Katolisko Baznīcu neizveidoja imperators Konstantīns, bet gan Jēzus Kristus, kurš apustuļus noteica par Saviem pēctečiem un Pēteri par “klinti”, uz kuras Viņš cels Savu Baznīcu (Mateja 16,18-19). Apgalvojums, ka Konstantīns būtu radījis Katolisko Baznīcu, ir bieži sastopams vēsturisks malds.
Baznīca pastāvēja vēl pirms Konstantīna
Jau pirmajā gadsimtā Kristus Baznīca bija nodibināta. To var redzēt gan Rakstos, gan pirmo kristiešu rakstos. Jaunajā Derībā, Apustuļu Darbos un Pāvila vēstulēs redzams, kā darbojās pirmā Baznīca, kur tika svinēta Euharistija, ordinēti bīskapi un priesteri, kā arī uzturēta apustuliskā pēctecība.
Turklāt agrīno gadsimtu kristīgie autori Baznīcu jau dēvēja par “Katolisko”. Svētais Ignācijs no Antiohijas, bīskaps un moceklis 2. gadsimtā, savā vēstulē smirniešiem izmantoja terminu Katoliskā Baznīca.
Lionas Irenejs, viens no pirmajiem Baznīctēviem (2. gadsimts), uzsvēra apustuliskās pēctecības nozīmi, lai saglabātu īsto mācību. Viņš norādīja, ka Romas Baznīcai ir īpaša vieta, jo to dibinājuši apustuļi Pēteris un Pāvils. Viņaprāt, ikviens, kas vēlētos iepazīt autentisko ticību, varētu skatīties uz Romu, kur apustuļu tradīcija tiek pilnībā saglabāta.
Turklāt Irenejs paveica kaut ko būtisku: apkopoja Romas bīskapu sarakstu no Pētera līdz savai dienai, tādējādi apliecinot nepārtrauktu apustulisko pēctecību.
Tas rāda, ka termins “Katoliskā Baznīca” bija lietots krietni pirms Konstantīna valdīšanas, parādot tās nepārtrauktību jau kopš apustuļu laikiem.
Ko tad īsti darīja Konstantīns?
Konstantīns, kurš valdīja Romas impērijā no 306. līdz 337. gadam, neizveidoja Baznīcu, taču viņam bija nozīmīga loma kristietības vēsturē. Pirms viņa kristiešus spēcīgi vajāja Romas valsts. 313. gadā Konstantīns un Licīnijs parakstīja Milānas ediktu, kas piešķīra reliģijas brīvību visiem, arī kristiešiem.
Tādējādi kristieši varēja brīvi praktizēt savu ticību bez vajāšanas bailēm. Baznīca varēja straujāk izplesties un celt dievnamus, nebīstoties, ka valsts tos sagraus.
Nīkajas koncils un patiesā ticība
Cits neskaidrību avots ir Nīkajas koncils, kas notika 325. gadā un kuru sasauca Konstantīns. Daži apgalvo, ka tieši šajā koncilā tika radīta Katoliskā Baznīca vai ka tā mācība tika izgudrota tad. Tas neatbilst patiesībai.
Nīkajas koncils tika sasaukts, lai cīnītos pret ariāņu maldu mācību, kas noliedza Kristus dievišķumu. Sanākušie bīskapi atkārtoti apliecināja to, kas tika ticēts kopš apustuļu laikiem: Jēzus ir patiess Dievs un vienāds savā būtībā ar Tēvu. Nīkajas ticības apliecība, ko mēs joprojām atzīstam Svētajā Misē, ir radusies no šīs definīcijas.
Tādēļ šis koncils “neradīja” Baznīcu un neizgudroja jaunu mācību, bet tikai precizēja un apstiprināja to, kas jau kopš apustuliskajiem laikiem tika mācīts.
Katoliskā Baznīca ir apustuliska
Katoliskajai Baznīcai kopš Kristus laikiem ir nepārtraukta apustuliskā pēctecība. Pāvests, Romas bīskaps, ir tiešais svētā Pētera pēctecis, kuram Jēzus uzticēja Baznīcas vadību (Jāņa 21,15-17). Šī nepārtrauktība pierāda, ka Baznīca nesākās ar Konstantīnu, bet gan ar Kristu.
Pirmie kristieši jau dzīvoja katolisko ticību, svinot Euharistiju, kristot, ordinējot garīdzniekus un saglabājot apustulisko Tradīciju.
