1 Vikārs ir kāds, kurš rīkojas cita vārdā ar piešķirtu autoritāti. Katoliskajā Baznīcā pāvestu sauc par Kristus Vikāru, jo viņš darbojas Kristus vārdā uz zemes. Šis tituls atspoguļo autoritāti, ko Kristus piešķīra Pēterim un viņa pēctečiem, lai pāvests, kā Pētera pēctecis, vadītu Baznīcu Svētā Gara vadībā.
Katoļi stingri tic, ka pāvests ir Kristus Vikārs, kas nozīmē, ka viņš neaizvieto Kristu, bet gan darbojas viņa vārdā Baznīcas vadīšanā. Šī doktrīna ir dziļi balstīta Svētajos Rakstos un Tradīcijā. Katoliskās Baznīcas Katehisms 882. punktā apgalvo, ka pāvests, kā Pētera pēctecis, ir "mūžīgs un redzams vienotības princips un pamats gan bīskapu, gan ticīgo vidū." Tādēļ viņam ir unikāla un augstākā autoritāte pār visu Baznīcu.
Kristus Vikāra loma ir vadīt Dieva tautu ticības un morāles jautājumos, uzturēt Baznīcas vienotību un aizsargāt apustulisko doktrīnu. Viņš ir augstākais gans, kurš nodrošina, ka kristīgā ticība tiek dzīvota un nodota saskaņā ar Jēzus mācībām. Šī autoritāte, ko pāvests īsteno, nav tikai administratīvs uzdevums, bet gan garīga misija, kas atspoguļo Kristus sūtību.
Bībeles pamatojums šim skatījumam ir skaidrs. Mateja 16,18-19 Jēzus saka Pēterim: "Tu esi Pēteris, un uz šīs klints es celšu savu Baznīcu [...] Es tev došu Debesu valstības atslēgas." Šis fragments izceļ Pētera unikālo lomu Baznīcas vadībā. Dodot Pēterim "Debesu valstības atslēgas," Jēzus piešķir īpašu autoritāti, kuru Baznīca saprot kā nodotu viņa pēctečiem, pāvestiem.
Turklāt Jāņa 21,15-17 Jēzus pavēl Pēterim "ganīt viņa avis," pastiprinot viņa pastorālo vadību. Apustuļu darbi 15,7 parāda, kā Pēteris uzņemas vadību Jeruzalemes koncilā, īstenojot autoritāti Baznīcas doktrinālo virzienu noteikšanā.
Tādējādi katoļi uzskata pāvestu par Kristus Vikāru, balstoties uz autoritāti, ko Kristus piešķīra Pēterim un kas turpinās viņa pēctečos, būdams Baznīcas galvenais gans līdz Jēzus godības pilnajai atgriešanai.
