1 1. Kristības
Kristības ir pirmais kristīgās iniciācijas sakraments. Ar kristībām mēs tiekam atbrīvoti no grēka, īpaši no pirmgrēka, un piedzimstam no jauna kā Dieva bērni. Tā arī padara mūs par Baznīcas locekļiem. Jēzus mācīja mācekļiem kristīt Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā (Mt 28,19). Apustuļu darbos Pēteris sludina, ka mums jākristās, lai saņemtu grēku piedošanu, un apstiprina, ka šis solījums ir domāts visiem, arī bērniem (Apd 2,38-39). Kristības tiek salīdzinātas ar garīgu piedzimšanu, kā Jēzus saka Jāņa 3,5: "Kas nepiedzimst no ūdens un Gara, tas nevar ieiet Dieva valstībā." Svētais Pāvils arī māca, ka caur kristībām mēs esam savienoti ar Kristus nāvi un augšāmcelšanos, kas ļauj mums dzīvot jaunu dzīvi (Rom 6,3-4; Gal 3,27). Kristības ģimenēs tiek praktizētas arī Apustuļu darbos (Apd 16,15; Apd 16,33) un 1Kor 1,16.
2. Euharistija
Euharistija ir sakraments, kurā maize un vīns pārvēršas par Kristus Miesu un Asinīm. Tā tika iedibināta Pēdējās vakariņās, kad Jēzus teica: "Šī ir mana miesa... Šīs ir manas asinis... to dariet manis piemiņai" (Lk 22,19-20; Mt 26,26-28). Jāņa 6,51 Jēzus saka: "Es esmu dzīva maize, kas nākusi no debesīm; kas ēdīs šo maizi, dzīvos mūžīgi." Euharistija ir centrāla kristīgajai dzīvei, jo tā mūs tieši vieno ar Kristu. Svētais Pāvils atgādina šo institūciju 1Kor 11,23-26, mudinot turpināt Euharistijas svinēšanu līdz Kristus atnākšanai.
3. Iesvētīšana
Iesvētīšana ir sakraments, kas nostiprina kristību, piešķirot Svēto Garu. Apustuļu darbos apustuļi uzliek rokas uz kristītajiem, lai viņi saņemtu Svēto Garu (Apd 8,14-17; Apd 19,5-6). Jāņa 20,22 Jēzus pēc augšāmcelšanās dod apustuļiem Garu, uzsverot, ka šī dāvana ir būtiska kristīgajai misijai. Vēstulē ebrejiem (Ebr 6,2) minēta roku uzlikšana kā viens no ticības pamatiem.
4. Gandarīšanas sakraments
Gandarīšanas sakraments mums piedāvā grēku piedošanu. Pēc augšāmcelšanās Jēzus deva apustuļiem varu piedot vai paturēt grēkus: "Kam jūs piedosiet grēkus, tiem tie būs piedoti" (Jņ 20,22-23). Šī vara turpinās Baznīcā caur priesteriem, kuri uzklausa grēksūdzi. Jēkaba vēstulē (Jēk 5,16) arī aicina kristiešus atzīties savos grēkos cits citam, uzsverot izlīguma nozīmi.
5. Slimnieku svaidīšana
Slimnieku svaidīšana ir garīgās un fiziskās dziedināšanas sakraments tiem, kuri ir smagi slimi. Jēkaba vēstulē ir teikts, ka, ja kāds ir slims, tam jāpiezvana priesteriem, lai tie lūgtos un svaidītu ar eļļu Kunga vārdā, jo "ticības lūgšana izglābs slimnieku" (Jēk 5,14-15). Šis sakraments ir lūgums Dievam par dziedināšanu un arī garīgā spēka lūgšana, lai pārvarētu ciešanas.
6. Kārtības sakraments
Kārtības sakraments piešķir kalpošanas amatu Baznīcā: diakoni, priesteri un bīskapi. Pāvils aicina Timoteju nepievērst uzmanību dāvanai, ko viņš saņēma ar roku uzlikšanu (1Tim 4,14; 2Tim 1,6), un Apustuļu darbos mēs redzam, ka apustuļi uzliek rokas diakoniem, piešķirot tiem kalpošanu (Apd 6,6). Vēstule ebrejiem mums atgādina, ka neviens nevar šo amatu pieņemt pats no sevis, ja tas nav aicināts no Dieva (Ebr 5,4). Misija, kuru Jēzus deva kristīt un mācīt Viņa vārdā (Mt 28,19-20), arī ir daļa no ordinēto ministru aicinājuma.
7. Laulība
Laulība ir sakraments, kas apvieno vīrieti un sievieti mīlestības savienībā, atspoguļojot vienotību starp Kristu un Baznīcu. Bibliskais pamats laulībai ir Radīšanas grāmatā, kad Dievs apvieno Ādamu un Ievu un saka, ka "divi kļūs par vienu miesu" (1Moz 2,24). Jēzus to apstiprina Mateja 19,4-6, sakot, ka vīrs un sieva, ko apvienojis Dievs, nedrīkst tikt šķirti. Svētais Pāvils salīdzina šo savienību ar Kristus mīlestību pret Baznīcu (Ef 5,31-32).
