1 Katekulen purgatorijam sinesten dute:
Katekuler purgatorijas ticība ir veids, kā izprast Dieva aprūpi par dvēselēm, kas mirstot atrodas Viņa žēlastībā, bet vēl joprojām nepieciešama attīrīšanās, lai būtu pilnīgi gatavas ieiet debesīs.
Purgatorijs ir federa patiesība (dogma), ko oficiāli deklarēja Florencijas koncilijs (1439) un atjaunojis Trento koncilijs (1545-1563), bet ko Katoliskā Baznīca uzskata kopš tās agrākajiem laikmetiem, apstiprināta ar Tradīciju, Rakstiem un Baznīcas Magisteriju.
Santa Masa reliģijā, Eukaristijas lūgšanas visās formās, ir brīdis, kad tiek veikti lūgumi mirušajiem, kur Baznīca piedāvā Kristus upuriem dvēselēm.
Svarīgi atcerēties, ka šie lūgumi ietekmē tikai tās dvēseles, kas atrodas purgatorijā, jo tās, kas ir debesu slavinājumā, neiziet lūgumus, jo jau svētojas Dieva tuvumā, un tās, kas ir ellē, jau ir kondicionētas. Gadījumā, ja, piemēram, kāds lūdz par dvēseli, kas jau atrodas debesīs, viņa lūgumi noderēs tiem, kas vēl to nepieciešams.
Biblikā mēs redzam vairākus piemērus, kas liecina par šo ideju. Viens no tiem ir 2 Makabeju 12,38-46, kur Judas Makabejs pavēl lūgumu un upuru piedāvāšanu mirušajiem, ticot, ka tas varētu palīdzēt viņiem. Tas liecina, ka pat pēc nāves dvēseles var iet cauri attīrīšanās procesam, un dzīvojošo lūgumi var būt lielvērtīgi tiem.
Jēzus arī runā par kādu veida attīrīšanos Mateja 5,26, teikdams: "Neviens tu no turienes neizkļūs, kamēr tu neapmaksa pēdējo ceitilu." Tas liecina, ka pirms pilnīgi kopā ar Dievu var būt kāda veida "aprēķina labojums", laiks attīrīšanai.
Mateja 12,32 Jēzus piemin, ka dažas grēkus var piedot "šajā pasaulē vai nākotnē", kas liecina, ka pēc nāves dažām dvēselēm vēl ir iespēja attīrīties.
Pavels arī atsaucas uz to 1 Korintiešu 3,11-15, kad saka, ka katras personas darbi tiks pārbaudīti ar uguni, un tiem, kuru darbi nav labi, būs zaudējums, bet viņi joprojām tiks glābti "kā caur uguni". Šī uguns tiek saprasta kā nepieciešama attīrīšanās.
Vēl viens svarīgs punkts ir 1 Pētera 1,6-7, kur mūsu ticība tiek salīdzināta ar zeltu, kas tiek attīrīts no ugunī. Tas pastiprina ideju, ka pat pēc nāves mēs varam iet cauri izlīdzināšanas un attīrīšanās posmam pirms esam gatavi pilnībai debesīs.
Beidzot, Apgaismība 21,27 saka, ka "nekas nekas nekas nekļūs debesīs", kas mums atgādina, ka, lai būtu Dieva tuvumā, mums jābūt pilnīgi attīrītam.
Katekismen katoliskajai Baznīcai izskaidro, ka purgatorijs ir šī attīrīšanās stāvoklis dvēselēm, kas mirtas Dieva draudzībā, bet kurām joprojām nepieciešama pēdējā attīrīšanās pirms ieiešanas debesīs (CIC 1030). Un, kā katketsim māca, dzīvojošo lūgumi var palīdzēt šīm dvēselēm attīrīties ātrāk (CIC 1032).
Tāpēc purgatorijs nav sods, bet Dieva mīlestības un žēlastības izrāde, kas piedāvā iespēju galīgai attīrīšanai. Tas ir sagatavošanas ceļš, lai visi varētu sasniegt pilnīgu svētību un būt ar Dievu mūžīgi debesīs.
