1 Liturģija misē ir viens no svarīgākajiem katoliskās ticības aspektiem, jo tā ir veids, kā ticīgie piedalās Kristus izpirkšanas darbā gan taustāmi, gan garīgi. Vārds 'liturģija' nāk no grieķu vārda 'leitourgia', kas nozīmē 'publiskais darbs' vai 'dienests'. Katoliskajā Baznīcā liturģija misē nav tikai rituālu kopums, bet gan dzīva un aktuāla izpirkšanas svinēšana, ko Jēzus veica mūsu labā. Tāpēc mise tiek uzskatīta par kristīgās dzīves augstāko punktu, kur ticīgie apvienojas ar Kristu Viņa ciešanās, nāvē un augšāmcelšanās laikā.
Mise ir sadalīta divās galvenajās daļās: Vārda liturģijā un Euharistijas liturģijā. Vārda liturģijā katoliskie ticīgie klausās Svētos Rakstus, kas ir Dzīvā un Efektīvā Dieva Vārds. 'Jo Dieva vārds ir dzīvs, efektīvs un asāks par jebkuru divdabīgu zobenu' (Ebrejiem 4,12). Šī mise ļauj ticīgajiem meditēt par Rakstiem un ticības patiesībām. Augstākais šīs liturģijas brīdis misē ir Evaņģēlija pasludināšana, kur Kristus tieši runā uz kopienas sirdīm.
Otrā daļa, Euharistijas liturģija, ir brīdis, kad maizes un vīna kļūst par Kristus Ķermeni un Asinīm. Jēzus iedibināja Euharistiju Pēdējā vakarēdienā, kad Viņš sacīja: 'Šī ir mana miesa, kas tiek dota jums; dariet to manā piemiņā' (Luka 22,19). Šeit katoliskie ticīgie aktīvi piedalās Kristus upurī, kas tiek piedāvāts bez asinīm uz altāra. Euharistijas liturģija ir mises centrs, jo tajā Kristus no jauna sevi piedāvā mūsu labā, un ticīgie tiek aicināti apvienoties ar šo upuri.
Liturģija misē nav tikai simboliska darbība vai atmiņa par pagātnes notikumiem. Tā ir īsta dalība Lieldienu noslēpumā, kur ticīgie kļūst par Kristus izglābšanas notikumu laikabiedriem. Kā saka Pāvils, 'Kad jūs ēdat šo maizi un dzerat šo krūzi, jūs pasludinat Kunga nāvi līdz Viņš atnāks' (1 Korintiešiem 11,26). Tā ir tikšanās ar Kristu pašu, kurš patiešām ir klātesošs, īpaši Euharistijā, bet arī kopienā, kas pulcējas, priesterī, kas vada, un Vārdā, kas tiek pasludināts.
Turklāt liturģija misē stiprina ticīgo kopību. Kā Kristus Ķermeņa locekļi viņi piedalās misē nevis kā atsevišķas personas, bet kā ticības vienota kopiena. 'Kur divi vai trīs ir sapulcējušies manā vārdā, tur es esmu viņu vidū' (Matejs 18,20). Tāpēc mise ir kopienas akts, kas izsaka Baznīcas vienotību un tās aicinājumu pielūgt Dievu kā vienu ķermeni.
Liturģija misē ir debesu pielūgšanas atspoguļojums. Atklāsmes grāmatā Jānis apraksta debesu liturģiju, kur svētie un eņģeļi bez mitas slavē Dievu: 'Vērts ir Jērs, kas tika nokauts, saņemt spēku, bagātību, gudrību, spēku, godu, slavu un pielūgšanu' (Atklāsme 5,12). Tādējādi, piedaloties misē, ticīgie apvienojas ar mūžīgo Dieva pielūgšanu, paredzot debesu dzīvības pilnību.
