1 Katoli lūdzas 'Esi sveicināta, Marija' kā izpausmi savai dievbijībai pret Jaunavu Mariju, Jēzus Kristus māti, un kā veidu, kā lūgt viņas aizlūgumu pie Dieva. Šī lūgšana ir viena no pazīstamākajām katoļu tradīcijā un ir dziļi iesakņojusies ticībā un daudzu kristiešu dzīvē visā pasaulē. Sastāvot no divām galvenajām daļām, 'Esi sveicināta, Marija' atspoguļo būtiskus Marijas lomas aspektus pestīšanas vēsturē un viņas garīgo nozīmi ticīgajiem.
Lūgšanas pirmā daļa, "Esi sveicināta, Marija, žēlastības pilnā, Kungs ir ar Tevi", atsaucas uz eņģeļa Gabriela sveicienu Marijai pasludināšanas brīdī, kas aprakstīts Lūkas evaņģēlijā (1,28). Šajā fragmentā Gabriels sveicina Mariju kā "žēlastības pilno", norādot uz īpašo Dieva žēlastību, ko viņa saņēma, gatavojoties savai lomai kā Pestītāja Mātei. Šis dievišķais sveiciens atspoguļo unikālu Dieva labvēlību pret Mariju un atzīst viņu par izvēlētu īpašam mērķim — nest un dzemdēt Jēzu, Dieva Dēlu. Tādējādi 'Esi sveicināta, Marija' pirmā daļa godina Mariju par viņas īpašo žēlastību un viņas pieņemšanu savā pestīšanas vēstures lomā.
Lūgšanas otrā daļa, “Tu esi svētīta starp sievietēm un svētīts ir Tavas miesas auglis, Jēzus”, ir ņemta no Elizabetes sveiciena Marijai, kas arī aprakstīts Lūkas evaņģēlijā (1,42). Apmeklējot savu radinieci Elizabeti, Marija tiek svētīta un atzīta par to, ka nes savā klēpī Pestītāju. Šī svētība izceļ Marijas lomu kā Dieva Mātei un apstiprina viņas īpašās lomas atzīšanu ne tikai no Elizabetes, bet arī no ticības kopienas, kas redz Mariju kā “svētītu starp sievietēm” un paklausības un ticības paraugu.
Lūgšana turpinās ar lūgumu: "Svēta Marija, Dieva Māte, lūdz par mums, grēciniekiem, tagad un mūsu nāves stundā". Šajā lūgumā katoļi atzīst Mariju par aizlūdzēju, kas nes viņu nodomus pie Jēzus. Lai gan katoļi nepielūdz Mariju, viņi tic, ka kā visu ticīgo garīgajai mātei viņai ir īpaša loma aizlūgt pie sava Dēla. Jēzus, mirstot uz krusta, nodeva Mariju kā māti kristiešiem apustuļa Jāņa personā (Jāņa 19,26-27). Šis fragments tiek uzskatīts par izpratnes avotu par Mariju kā visu Kristus sekotāju māti, kas var vērsties pie viņas, meklējot mierinājumu, palīdzību un garīgo aizsardzību.
Turklāt 'Esi sveicināta, Marija' lūgšana ir arī veids, kā katoļi meditē par Kristus dzīves noslēpumiem un stiprina svēto sadraudzību — garīgo vienotību starp visiem Baznīcas locekļiem, gan dzīvajiem, gan tiem, kas jau ir Dieva klātbūtnē. Šis aizlūgšanas jēdziens ir pazemības un ticības prakse, kur ticīgie meklē Marijas palīdzību, lai augtu savā kristīgajā ceļā, vienmēr virzot savu galīgo dievbijību uz Dievu caur Jēzu Kristu.
Lūgšana 'Esi sveicināta, Marija', īpaši Rožukroņa kontekstā, ļauj katoļiem pārdomāt Kristus dzīvi un ticības noslēpumus, veicinot meditācijas un garīgās atjaunotnes pieredzi. Šī prakse ir veids, kā stiprināt saikni starp ticīgajiem un viņu garīgo Māti, meklējot viņas palīdzību dzīves izaicinājumu pārvarēšanā un mūžīgās dzīves sasniegšanā.
Papildus Bībeles fragmentiem ir vēsturiski pierādījumi par Jaunavas Marijas godināšanu un lūgšanu kopš kristietības pirmajiem gadsimtiem. Viens no agrākajiem zināmajiem dokumentiem, kas satur Marijas lūgšanu, ir "Sub tuum praesidium" ("Zem Tavas aizsardzības"), kas datēts ap 3. gadsimtu. Šī senā kristīgā lūgšana atklāj ticīgo uzticību Marijas aizsardzībai un viņas aizlūgumam, apliecinot: “Zem Tavas aizsardzības bēgam, Svētā Dieva Māte; nenoniecini mūsu lūgšanas mūsu vajadzībās, bet izglāb mūs vienmēr no visiem briesmām, ak, Slavenā un Svētītā Jaunava”.
Šīs lūgšanas klātbūtne kristīgajā praksē jau no tik seniem laikiem apliecina Marijas lomu kā aizlūdzējai un garīgajai mātei jau no Baznīcas pirmajām dienām. Šis dokuments rāda, ka ilgi pirms 'Esi sveicināta, Marija' lūgšana tika strukturēta tā, kā mēs to pazīstam šodien, jau pastāvēja prakse lūgt Marijas aizlūgumu un atzīt viņas īpašo lomu kristiešu dzīvē. Tas atspoguļo nepārtrauktību Baznīcas tradīcijā, kur Marijas dievbijība sakņojas ticībā un uzticībā, ko ticīgie vienmēr viņai ir devuši.
'Esi sveicināta, Marija' lūgšana tādējādi ir šīs pirmatnējās godināšanas turpinājums, padziļinot ticīgo garīgo saikni ar Mariju. Viņa tiek uzskatīta par māti, kas aizsargā, vada un aizlūdz — lomu, kas tika atzīta jau pirmajos gadsimtos un nostiprinājusies Baznīcas vēsturē.
