Vai Katoliskā baznīca mainīja sestdienu uz svētdienu?

Katoliskā mācība par svētdienas ievērošanu sestdienas vietā ir balstīta Rakstos un apustuliskajā tradīcijā, kas parāda, ka svētdiena ir kristīgās pielūgsmes centrālā diena, īpaši tāpēc, ka tā ir Jēzus augšāmcelšanās diena.

1. Marka 16, 2: Šis pants apraksta, ka Jēzus augšāmcēlās “pirmajā nedēļas dienā”, proti, svētdienā. Tas iezīmē jaunas radīšanas sākumu, pārspējot seno derību un sestdienu. Baznīca svētdienu svin kā Kristus uzvaras pār nāvi dienu.
2. Jāņa 20, 19: Tajā pašā augšāmcelšanās dienā Jēzus parādās sapulcētajiem mācekļiem. Šis notikums pastiprina svētdienas nozīmīgumu kā dienu, kad Kungs atklājas saviem sekotājiem, sniedzot tiem mieru un stiprinot viņu ticību.
3. Jāņa 20, 26: Astoņas dienas vēlāk, atkal svētdienā, Jēzus parādās mācekļiem un apstiprina Toma ticību. Šis astoņu dienu cikls norāda, ka svētdiena kļuva par regulāru tikšanās dienu ar Augšāmcelto, nevis sestdiena.
4. Apustuļu darbi 20, 7: Šajā pantā pirmie kristieši sanāk svētdienā, lai “laustu maizi”, kas norāda uz Euharistijas svinēšanu. Šis ieradums sanākt svētdienā pielūgsmei jau bija izveidojies Kristus sekotāju vidū, atšķiroties no jūdu pielūgsmes sestdienā.
5. 1 Korintiešiem 16, 2: Apustulis Pāvils norāda kristiešu kopienām, lai tās savāc savus ziedojumus pirmajā nedēļas dienā, svētdienā. Šī detaļa parāda, kā svētdiena jau bija īpaša diena kristiešiem, ne tikai Euharistijai, bet arī citiem kopienas dzīves aspektiem.
6. Atklāsmes grāmata 1, 10: Jānis apraksta, ka viņam bija redzējums “Kunga dienā”, kas ir norāde uz svētdienu. Šis pants apstiprina, ka svētdiena jau bija pazīstama pirmo kristiešu vidū kā diena, kas paredzēta pielūgsmei un dziļām garīgām pieredzēm.
7. Kolosiešiem 2, 16-17: Pāvils apgalvo, ka kristiešus nevajadzētu tiesāt par sestdienas neievērošanu. Viņš paskaidro, ka Vecās Derības prakses, piemēram, sestdienas ievērošana, bija “ēnas” tam, kas tiktu piepildīts Kristū. Ar augšāmcelšanos sestdiena zaudēja savu ceremoniju nozīmi.
8. Galatiešiem 4, 9-11: Pāvils brīdina galatiešus par atgriešanos pie jūdu Likumā paredzētajām praksēm, tostarp sestdienas ievērošanu. Viņš māca, ka šīs prakses bija sagatavošanās Kristus atnākšanai, un tagad, ar Jauno Derību, tās vairs nav nepieciešamas.

Tāpēc, balstoties uz šiem pantiem un Baznīcas tradīciju, svētdiena kļuva par kristīgās pielūgsmes dienu, “Kunga dienu”, kas svin Jēzus augšāmcelšanos un iedibina jaunu radīšanu. Pāreja no sestdienas uz svētdienu atspoguļo Dieva solījumu piepildījumu Kristū un augšāmcelšanās centrālumu kristīgajā ticībā.