1 Iestiprināšanas sakramentam, zināmam arī kā Krismas sakramentam, ir spēcīgs pamats Svētajos Rakstos. Tā ir sakraments, kurā kristīts ticīgais saņem Svēto Garu pilnīgākā veidā. Tas papildina kristības žēlastību un ļauj būt par aktīvu Kristus liecinieku.
Dažādi Jaunās Derības fragmenti to apstiprina. Jēzus sacīja saviem sekotājiem, ka sūtīs viņiem Svēto Garu, lai tos stiprinātu. "Bet, kad Svētais Gars nāks pār jums, jūs saņemsit spēku, un jūs būsiet mani liecinieki Jeruzalemē, visā Jūdejā un Samarijā un līdz pat pasaules galam," sacīja Jēzus Apustuļu darbos 1,8. Šis pants skaidri parāda, ka Svētais Gars ir garīgais spēks, kas ļauj kristiešiem dzīvot un sludināt ticību.
Šī solījuma izpilde skaidri parādās Vasarsvētkos. Kā stāstīts Apustuļu darbos: "Visi tika Svētā Gara piepildīti un sāka runāt dažādās valodās, kā Gars tiem deva izrunāties" (Apd 2,4). Tajā brīdī, apustuļi, agrāk bikli un baiļu pilni, saņem Svētā Gara spēku un sāk sludināt ar drosmi un efektivitāti, parādot, kas notiek Iestiprināšanas sakramentā.
Vēl viens nozīmīgs fragments, kas atbalsta Krismas sakramentu, atrodas Apustuļu darbos 8,14-17. Pēc tam, kad dzird, ka samarīti ir pieņēmuši Dieva Vārdu, Pēteris un Jānis tiek nosūtīti, lai uzliktu tiem rokas, lai tie saņemtu Svēto Garu. Teksts māca: "Tad viņi uzlika rokas tiem, un tie saņēma Svēto Garu" (Apd 8,17). Šeit var novērot, ka, pat pēc kristības, bija nepieciešams roku uzlikšana, lai saņemtu Svēto Garu, kas parāda kristības un iestiprināšanas atšķirību, kā to Baznīca praktizē līdz šim.
Turklāt Ebreju vēstulē tiek pieminēta "roku uzlikšana" kā svarīga kristīgās dzīves daļa: "Tādēļ atstāsim Kristus mācības pirmos pamatus un augsim pilnībā, neliekot atkal pamatus atgriešanai no mirušām darbībām, ticībai uz Dievu, kristību mācībai, roku uzlikšanai..." (Ebr 6,1-2). Šis svētais akts, kas nodod Svēto Garu, tiek praktizēts līdz šim Iestiprināšanā, turpinot apustulisko tradīciju.
