1 Katoļi veic krustā zīmes kā ticības izteiksmi, kas simbolizē ticību Svētajai Trīsvienībai — Tēvam, Dēlam un Svētajam Garam — un arī kā atgādinājumu par izglābšanu, ko Jēzus ieguva caur savas nāves un augšāmcelšanās. Lai gan šis akts netiek tieši minēts Bībelē, tam ir dziļa pamats Rakstos un kristīgajā tradīcijā, īpaši pirmaju Baznīcas Tēvu mācībās.
Akta nozīme aiz tā
Veicot krustā zīmes, katoļi izsaka savu ticību reliģijas centrālajiem mīstērijām, piemēram, Trīsvienību un Kristus izglābšanas darbu krustā. Katoliskās Baznīcas katekisms mūs mācās, ka krustā zīmju zīmēšana, vai nu lūgšanu sākumā, vai dienas svarīgos brīžos, ir veids, kā atcerēties, ka mēs piederam Dievam. Krušis ir beidzot liels simbols Dieva mīlestībai pret cilvēci, atgādinot mums par Kristus upuri un Viņa uzvaru pār grēku un nāvi.
Pamatā Rakstiem
Lai gan krustā zīme nav tieši aprakstīta Rakstos, tās pamats ir klāt vairākās nodarbēs. Piemēram, Jēzus pavēlēja saviem mācekļiem "krāsnīt Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā", kas ir tieši tas, ko ticīgie paziņo, kad veido krustā zīmes. Mēs arī redzam Bībeles atsauces uz zīmi, kas marķē Dieva kalpus, piemēram, Apokalipsē, kur tie, kas pieder Kunga dienā, tiek identificēti ar zīmi uz priekšgalva. Katoļiem krustā zīme ir redzams veids, kā apstiprināt šo piederību Dievam.
Pirmo kristīgo tradīcija
No Baznīcas pirmajiem gadsimtiem krustā zīme bija izplatīts akts starp kristiešiem. Tertuliano, viens no Baznīcas Tēviem, jau runāja par praksi zīmēt krustu uz priekšgalva ikdienas brīžos, rādot, ka tradīcija veikt šo aktu kā devotības un aizsardzības formu jau bija plaši izplatīta.
Aizsardzības un ticības akts
Katoļi parasti veic krustā zīmes pirms lūgšanām, dienas sākumā, pirms maltītēm un vajadzības brīžos, lūdzot Dieva aizsardzību un atceroties Viņa pastāvīgo klātbūtni. Tāpēc krustā zīme ir vairāk nekā vienkārša akta; tā ir ticības akts, kas saista ticīgo ar dievišķo aizsardzību un Kristus izglābšanas mīstērijām.
