Ticība ir centrālais reliģiskās dzīves balsts. Tā savieno cilvēku ar dievišķo un stiprina saikni ar Dievu. Caur to cilvēki paceļas pāri ikdienas loģikai un pilnībā uzticas Dieva darbībai. Ticība, kas tiek uzskatīta par Dieva brīvu dāvanu, aicina ticīgos dzīvot vienotībā ar Viņu, sekojot Viņa mācībām un solījumiem.
Pirmkārt, ticība ir personīga piekrišana Dievam. Tā nav tikai prāta akts, bet ietver pilnīgu nodošanos. Tā ir lēmums uzticēties un pakļauties Dieva gribai. Šī nodošanās padara ticību par personīgu un attiecībās balstītu aktu, veidojot ciešas attiecības ar Dievu.
Ticība apvieno indivīdus kopienā. Kas tic, nav viens, jo ticība tiek nodota no paaudzes paaudzē. Kopīgā ticība stiprina garīgo dzīvi, kurā visi veicina savstarpējās ticības izaugsmi. Šī vienotā kopība veido Baznīcu, grupu, kas apliecina Kristus klātbūtni.
Ticība arī apgaismo ticīgo ceļu. Tā piedāvā jaunu skatījumu uz dzīvi un pasauli. Nedrošības brīžos ticība darbojas kā ceļvedis, sniedzot cerību. Kristietībā ticība balstās tādos noslēpumos kā Krusts un Euharistija, kas ir spēka un mierinājuma avots ticīgajiem.
Reliģiskā prakse balstās ticībā, caur sakramentiem. Sakramenti, piemēram, Euharistija, atjauno vienotību ar Kristu. Tie stiprina vienotību un mīlestību kopienā, ļaujot ticībai izpausties konkrētās darbībās, mīlot tuvāko.
Turklāt ticība ir aktīvs pienākums. Tā nav tikai pasīva pārliecība, bet aicinājums rīkoties. Ticīgais tiek aicināts dzīvot saskaņā ar Kristus vērtībām, meklējot taisnīgumu un kopējo labumu. Šis aktīvais aspekts padara ticību par svētuma un pasaules pārveidošanas ceļu.
Kopsavilkumā ticība ir saikne, kas savieno cilvēku ar Dievu un kopienu. Tā apgaismo, stiprina un vada ticīgo viņa garīgajā ceļā. Ticība ne tikai piešķir dzīvei jēgu, bet aicina ikvienu veicināt Dieva Valstību. Tā ir dzīvības spēks, kas veido Baznīcas identitāti un kristīgo misiju.
Ticība ir personīga un attiecībās balstīta nodošanās Dievam, kas ietver uzticību Viņa gribai. Tā ir mīlestības un uzticības akts, kas stiprina saikni starp ticīgo un Radītāju, ļaujot dzīvot vienotībā ar Viņu.
Ticība apvieno ticīgos mīlestības un cerības kopienā. Šī kopīgā pārliecība stiprina garīgumu un apliecina Kristus klātbūtni Baznīcā, kas kļūst par Kristus ķermeni uz Zemes.
Ticība nav tikai pārliecība, bet aktīvs pienākums, kas vada ticīgo dzīvot saskaņā ar Kristus mācībām. Tā apgaismo nedrošības laikos, aicina meklēt kopējo labumu un pārveido pasauli ar konkrētām mīlestības un taisnīguma darbībām.
Mateja 17,20: "Ja jums būtu ticība kā sinepju graudiņš, jūs sacītu šim kalnam: 'Ej no šejienes uz turieni,' un tas to darītu."
Romiešiem 1,17: "Taisnais dzīvos ticībā."
Ebrejiem 11,6: "Bez ticības nav iespējams izpatikt Dievam."
CIC 176
CIC 166
